Larss šobrīd piedzīvo savu pirmo apzināto pavasari un siltās, saulainās dienas dabā. Īpašus pārdzīvojumus viņam sagādā divas lietas - zāle un brīvi pieejamas ūdens tilpnes.
Par zāli - zāle kutina un kņudina ceļus un pēdiņas. Tādēļ ir ļoti jāsaņemās, lai no drošās segas sāktu rāpot arī pa plašāku teritoriju. Ja netīšām sanāk noripot no segas, tad Larsam ir ļoti jāsmejas, jo kut taču. Mirklī, kad izdodas saņemties un sākt apsaigāt plašāku teritoriju, galvenais izdzīvošanas nosacījums ir nelikt ceļus pie zemes. Sanāk nedaudz dīvaina pārvietošanās, bet diezgan ātra un jautra.
Par ūdeni - ja tuvumā parādās kāda ūdens tilpne (vislabāk spainis vai bļoda ar ūdeni), tad zālei zūd jēgas un var sākt arī rāpot, jo tā ātrāk var tik līdz ūdenim. Ar ūdeni ir vienkārši - galvenais uzdevums ir to šļakstīt, laistīt, dabūt sev virsū, pārvēsrt kājas un rokas par dubļu paradīzi utml. Visstulākie mirkļi ir tad, ja kāds no nesaprotošajiem vecākiem aiznes prom no ūdens.
Bet arī tad var atrast labumu, jo dubļi taču ir jānomazgā un tas atkal nozīmē iespēju pabūt ūdenī.
Tā lūk Larsam iet pavasarī!
Ja vēlaties zināt vēl ko par Larsa dzīvīti, rakstiet komentāros, ko tieši, jo notiek tik daudz kas, ka nespējam noreaģēt un par visu pastāstīt.
Krītu! Krītu!
Ziņas
